Radoši. Starp savējiem.
|
2023.gada novembrī biedrība Vecmāmiņas uzsāka projekta Starp savējiem aktivitātes sadraudzībai ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Valmieras novadā.
Radošajā dienā, otrdien, 21. novembrī, Valmieras integrētās bibliotēkas telpās dalībnieki apguva kaligrāfijas pamatus. Bija iespēja rakstīt gan alfabētu, gan apsveikuma kartītes Ziemassvētkos un sveicienu kartītes uz Ukrainu. Aktivitātes vadīja biedrības Talantu pilsēta pasniedzējas Laura Graudiņa un Anta Ūsiņa. Kopā tika uzrakstītas 60 pastkartes un apgūts gan latviešu, gan ukraiņu alfabēts. Informāciju sagatavoja projekta vadītāja Rita Liepiņa Projekta Nr. Nr. 2023.LV/UKR_KO/2/03 Projekts “STARP SAVĒJIEM” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #KulturaLVUKR2023 |
|
2023.gads. Projekts "Spoku un veļu nakts Garkalnē"
Jau otro gadu 31.oktobris ir diena, kad spokojās un ķirbjiem jokojās. Arī šogad sadarbībā ar Garkalnes jaunatnes lietu aktīvo darbinieci Žaklīnu Frickausu, Garkalnes bibliotēkā organizējām ciemata mērogam grandiozu pasākumu. Šogad gan lietainais vakars nedaudz noskaņu pabojāja, taču paslēpāmies zem telts nojumēm un ~500 dalībniekiem atkal bija jautrs pasākums!
Pasākumā šogad ienāca vairāki jaunumi un aktivitātes, lai būtu vairāk ko darīt tiem, kas atnākuši - spoku teltis nu jau bija divas! Mums pievienojās ēnu teātris, bijām iznomājuši Ķirbīgu mini golfu, noorganizējām tējas un cepumu darbnīcu, kā arī dekorējām milzīgo koka Jumja zīmi! Tāpat arī iesaistījām jauno uzņēmēju- picas cepēju no R.C. Pica un spoku stāstu lasījumus. Protams, bija arī skaņas un gaismas efekti visa vakara garumā, radošās darbnīcas: sejiņu apgleznošana, masku darināšana, Spoku un masku tērpu salidojums, fotostūrītis ar lielo ķirbi, Končas un saldumi par dalību darbnīcās, Spocīgās dejas un dziesmas un pat disko, kā arī neatkarīgo ekspertu spokainā klātbūtne. Dalībnieku atnestie ķirbīši (šogad aktīvi iesaistījās arī Garkalnes skola) dekorēja biblioteku līdz 3.novembrim, pēc tam tika ziedoti mini zoo Garkalnē "Alpu zirgi". |
Finansiālais atbalsts no Ropažu novada pašvaldības, milzīgs paldies par darbu vietējiem brīvprātīgajiem no Garkalnes un novada!
Dalība pasākumā bez maksas. |
Kolorīti izgaismotā Garkalnes bibliotēka
Teritorijas noformējums - spokainās dekorācijas ķirbīšu uznāciens
Pica, cepumu dekorēšanas darbnīca un karsta tēja dalībniekiem
Sevis apgleznošana un masku darināšanas darbnīca
Ēnu teātris un spoku teltis
Jumīša dekorēšana
Fotostūris un pasākuma norise
Ķirbīšu ceļš uz mini zoo pie Garkalnes Alpu zirgi, atbalstām ilgtspējīgu un zaļo domāšanu un ziedojam ķirbjus zvēriņiem
2023.gads. Projekts "Ūdens sarunas."
2023.gada 21.maijā tika realizēts projekts “Ūdens sarunas”. “Ūdens sarunas” ir uzvedums - stāsts par trīs paaudžu satikšanos, kurā katras paaudzes pārstāvis dalās sarunās ar savu šā brīža dzīves pieredzi, sapņiem, cerībām.
Uzveduma pirmizrāde norisinājās Strenčos, Valmieras novadā, pie Strenčupītes ietekas Gaujā. Ar uzvedumu tika papildināta Strenču Plostnieku svētku programma.
Galvenā varone ir mazā Lāsīte, kas tikko ieradusies uz zemes un sapņo nokļūt okeānā, par kuru zina tikai slavinošus nostāstus. Savā ceļojumā Lāsīte satiek Strautiņu, kas savā dzīvē jau kaut ko ir pieredzējis, savā tēlā pārstāvot šā brīža moderno, digitālo kultūru, iemiesojot sevī nelielu nīgrumu, aizņemtību, arī garlaikotību, tajā pašā laikā spējot radīt pārliecību savā stāstījumā par pasaulīgām zināšanām. Ar Strautiņa palīdzību Lāsīte nokļūst Gaujā, kas atveido viedo, mierīgo tēlu. Sarunās ar Lāsīti Gauja atklāj gan dzīves skaistākos, gan bīstamākos mirkļus, radot mazajā pasakas varonē pārliecību, ka vissvarīgākā un jaukākā vieta pasaulē tomēr ir vieta, kur var justies kā mājās, būt drošībā kopā ar sev tuvajiem un mīļajiem.
Sarunu stāsts papildināts ar muzikālām skaņām, dziesmām un deju kustībām, lai spilgtinātu saturisko izrādes norisi. Īpaši nozīmīga bija Valmieras sākumskolas mūsdienu deju grupas “Undefined” 3.-4.klašu grupas bērnu iesaiste izrādes tapšanā – kopā izdejots un izspēlēts uzvedums, dodot iespēju jaunajai paaudzei gūt uzstāšanās pieredzi.
Uzvedot stāstu, veicināts kultūras jaunrades process un bērniem saprotamā valodā atklāta ūdens nozīme un daudzveidība mūsu ikdienā, runāts par vērtībām.
Projekts “Ūdens sarunas" realizēts ar Valmieras novada pašvaldības finansiālo atbalstu. Pateicamies par sadarbību Strenču kultūras centram!
Uzveduma pirmizrāde norisinājās Strenčos, Valmieras novadā, pie Strenčupītes ietekas Gaujā. Ar uzvedumu tika papildināta Strenču Plostnieku svētku programma.
Galvenā varone ir mazā Lāsīte, kas tikko ieradusies uz zemes un sapņo nokļūt okeānā, par kuru zina tikai slavinošus nostāstus. Savā ceļojumā Lāsīte satiek Strautiņu, kas savā dzīvē jau kaut ko ir pieredzējis, savā tēlā pārstāvot šā brīža moderno, digitālo kultūru, iemiesojot sevī nelielu nīgrumu, aizņemtību, arī garlaikotību, tajā pašā laikā spējot radīt pārliecību savā stāstījumā par pasaulīgām zināšanām. Ar Strautiņa palīdzību Lāsīte nokļūst Gaujā, kas atveido viedo, mierīgo tēlu. Sarunās ar Lāsīti Gauja atklāj gan dzīves skaistākos, gan bīstamākos mirkļus, radot mazajā pasakas varonē pārliecību, ka vissvarīgākā un jaukākā vieta pasaulē tomēr ir vieta, kur var justies kā mājās, būt drošībā kopā ar sev tuvajiem un mīļajiem.
Sarunu stāsts papildināts ar muzikālām skaņām, dziesmām un deju kustībām, lai spilgtinātu saturisko izrādes norisi. Īpaši nozīmīga bija Valmieras sākumskolas mūsdienu deju grupas “Undefined” 3.-4.klašu grupas bērnu iesaiste izrādes tapšanā – kopā izdejots un izspēlēts uzvedums, dodot iespēju jaunajai paaudzei gūt uzstāšanās pieredzi.
Uzvedot stāstu, veicināts kultūras jaunrades process un bērniem saprotamā valodā atklāta ūdens nozīme un daudzveidība mūsu ikdienā, runāts par vērtībām.
Projekts “Ūdens sarunas" realizēts ar Valmieras novada pašvaldības finansiālo atbalstu. Pateicamies par sadarbību Strenču kultūras centram!
2023.gads. DEMOKRĀTIJAS AKADĒMIJA. 1.nodarbība.
|
Ar pirmo mācību nodarbību Rīgas pilī atklāja Demokrātijas akadēmiju. Dalība - Rita Liepiņa, Ināra Pučuka.
Pirmdien, 30. janvārī, Rīgas pilī ar pirmo mācību dienu “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā” tika atklāta Demokrātijas akadēmija - iniciatīva, kurā unikāli izveidotu licencētu mācību programmu apgūs vairāk nekā 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvie iedzīvotāju un vietējie līderi no visiem Latvijas reģioniem. Demokrātijas akadēmija tiks īstenota četros tematiskajos blokos, katrā no tiem ietverot klātienes teorijas lekcijas, iedvesmas un pieredzes stāstus, kuriem sekos mācību tēmu moduļa padziļināta apguve katrā Latvijas reģionā, iepazīstot apgūtās tēmas praktiskās nodarbībās un izziņas darbnīcās, kas tiks pielāgotas dažādo vietējo situāciju unikalitātei un katrā vietā esošajām iespējām un izaicinājumiem, kā arī dalībnieku vajadzībām. Demokrātijas akadēmijas pirmajā mācību nodarbībā dalībnieki tika iepazīstināti ar esošo situāciju pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā Latvijā, īpašu uzmanību veltot pilsoniskās sabiedrības likumdošanas aspektiem. Pirmajā mācību dienā dalībniekus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Demokrātijas akadēmijas vadītāja Anita Seļicka. Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga izklāstīja esošo situāciju un izaicinājumus Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā, savukārt domnīcas“Providus” direktore Iveta Kažoka dalībniekus iepazīstināja ar pieciem demokrātijas kvalitātes vērtēšanas parametriem. Mācību pirmā diena noslēdzās ar ieskatu Latvijas nevalstisko organizāciju daudzveidībā, ieskicējot dažādus organizāciju darbības modeļus, to darbības ieguldījumu demokrātijas procesos, sniedzot iespēju mācību dalībniekiem iepazīties ar mērķtiecīgi īstenotām praksēm. |
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
|
Demokrātija muzejā. 2. nodarbība Valmieras muzejā.
Demokrātijas Akadēmijas 2.nodarbība
Vidzemes grupai notika Valmieras muzejā.
Vidzemes grupai notika Valmieras muzejā.
Demokrātijas akadēmija 3.nodarbība. Rīga. Mazā Ģilde. 24.02.2023.
|
Mācību diena būs veltīta padziļinātai pilsoniskās kompetences īstenošanas līmeņa apgūšanai, aktualizējot demokrātijas īstenošanas prakses iespējas un nepieciešamību, rosinot dalībniekus analizēt, domāt un pieņemt lēmumus, labāk izprotot demokrātijas aspektus līdztekus pilsoniskās līdzdalības un iesaistes rīcībām. Dalībnieki teorētiski un ar skaidrojošiem piemēriem iepazina, ko demokrātija Latvijā nozīmē no likumdošanas un tiesību viedokļa, sniedzot ieskatu demokrātijas pamatvērtībās un dažādos tās īstenošanas aspektos.
Iesākumā tika dots ieskats Latvijas Satversmē un demokrātijas vērtībām tajā, turpinot par pašvaldības un sabiedrības līdzdalību, pilsoniskās sabiedrības organizēšanās formām un funkcijām, lai spēcinātu Latviju kā demokrātisku valsti. Tika ieskicēti izaicinājumi, procesi un piemēri, kas nozīmīgi Demokrātijas akadēmijas mācību studentiem, lai sekmētu teorētisko zināšanu un praktisko prasmju apguvi. Dalībniekiem bija iespēja iepazīt Norvēģijas pieredzi pašvaldību un iedzīvotāju sadarbībā, sasaistot to ar esošo situāciju un iespējām Latvijā, savukārt, lai iedziļinātos izaicinājumos un iespējās demokrātijas praksēs vietējā līmenī Latvijā, ar savu pieredzi vietas kā demokrātijas veidošanā dalījās Cēsu novada pārstāvji. |
Ar priekšlasījumiem Demokrātijas akadēmijas mācību trešajā mācību dienā uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” direktore Lilita Seimuškāne, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare, GRID-Arendal fonda Norvēģijā eksperte Ieva Ručevska, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa, Cēsu Pluriversitātes dibinātājs, pilsētvides plānotājs un dizainers Jānis Ķīnasts, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns un Žaņa Lipkes memoriāla direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.
|
