2023.gads.
DEMOKRĀTIJAS AKADĒMIJA. 1.nodarbība. Dalība - Rita Liepiņa, Ināra Pučuka. |
|
Ar pirmo mācību nodarbību Rīgas pilī atklāja Demokrātijas akadēmiju .
Pirmdien, 30. janvārī, Rīgas pilī ar pirmo mācību dienu “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā” tika atklāta Demokrātijas akadēmija - iniciatīva, kurā unikāli izveidotu licencētu mācību programmu apgūs vairāk nekā 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvie iedzīvotāju un vietējie līderi no visiem Latvijas reģioniem.
Demokrātijas akadēmija tiks īstenota četros tematiskajos blokos, katrā no tiem ietverot klātienes teorijas lekcijas, iedvesmas un pieredzes stāstus, kuriem sekos mācību tēmu moduļa padziļināta apguve katrā Latvijas reģionā, iepazīstot apgūtās tēmas praktiskās nodarbībās un izziņas darbnīcās, kas tiks pielāgotas dažādo vietējo situāciju unikalitātei un katrā vietā esošajām iespējām un izaicinājumiem, kā arī dalībnieku vajadzībām.
Demokrātijas akadēmijas pirmajā mācību nodarbībā dalībnieki tika iepazīstināti ar esošo situāciju pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā Latvijā, īpašu uzmanību veltot pilsoniskās sabiedrības likumdošanas aspektiem.
Pirmajā mācību dienā dalībniekus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Demokrātijas akadēmijas vadītāja Anita Seļicka. Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga izklāstīja esošo situāciju un izaicinājumus Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā, savukārt domnīcas“Providus” direktore Iveta Kažoka dalībniekus iepazīstināja ar pieciem demokrātijas kvalitātes vērtēšanas parametriem.
Mācību pirmā diena noslēdzās ar ieskatu Latvijas nevalstisko organizāciju daudzveidībā, ieskicējot dažādus organizāciju darbības modeļus, to darbības ieguldījumu demokrātijas procesos, sniedzot iespēju mācību dalībniekiem iepazīties ar mērķtiecīgi īstenotām praksēm.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
Pirmdien, 30. janvārī, Rīgas pilī ar pirmo mācību dienu “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā” tika atklāta Demokrātijas akadēmija - iniciatīva, kurā unikāli izveidotu licencētu mācību programmu apgūs vairāk nekā 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvie iedzīvotāju un vietējie līderi no visiem Latvijas reģioniem.
Demokrātijas akadēmija tiks īstenota četros tematiskajos blokos, katrā no tiem ietverot klātienes teorijas lekcijas, iedvesmas un pieredzes stāstus, kuriem sekos mācību tēmu moduļa padziļināta apguve katrā Latvijas reģionā, iepazīstot apgūtās tēmas praktiskās nodarbībās un izziņas darbnīcās, kas tiks pielāgotas dažādo vietējo situāciju unikalitātei un katrā vietā esošajām iespējām un izaicinājumiem, kā arī dalībnieku vajadzībām.
Demokrātijas akadēmijas pirmajā mācību nodarbībā dalībnieki tika iepazīstināti ar esošo situāciju pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā Latvijā, īpašu uzmanību veltot pilsoniskās sabiedrības likumdošanas aspektiem.
Pirmajā mācību dienā dalībniekus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Demokrātijas akadēmijas vadītāja Anita Seļicka. Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga izklāstīja esošo situāciju un izaicinājumus Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā, savukārt domnīcas“Providus” direktore Iveta Kažoka dalībniekus iepazīstināja ar pieciem demokrātijas kvalitātes vērtēšanas parametriem.
Mācību pirmā diena noslēdzās ar ieskatu Latvijas nevalstisko organizāciju daudzveidībā, ieskicējot dažādus organizāciju darbības modeļus, to darbības ieguldījumu demokrātijas procesos, sniedzot iespēju mācību dalībniekiem iepazīties ar mērķtiecīgi īstenotām praksēm.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - Latvijas Lauku forums sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
Demokrātija muzejā. 2. nodarbība Valmieras muzejā.
Demokrātijas Akadēmijas 2.nodarbība Vidzemes grupai notika Valmieras muzejā.
Demokrātijas Akadēmijas 3.nodarbība. Rīga. Mazā Ģilde. 24.02.2023.
Mācību diena būs veltīta padziļinātai pilsoniskās kompetences īstenošanas līmeņa apgūšanai, aktualizējot demokrātijas īstenošanas prakses iespējas un nepieciešamību, rosinot dalībniekus analizēt, domāt un pieņemt lēmumus, labāk izprotot demokrātijas aspektus līdztekus pilsoniskās līdzdalības un iesaistes rīcībām. Dalībnieki teorētiski un ar skaidrojošiem piemēriem iepazina, ko demokrātija Latvijā nozīmē no likumdošanas un tiesību viedokļa, sniedzot ieskatu demokrātijas pamatvērtībās un dažādos tās īstenošanas aspektos.
Iesākumā tika dots ieskats Latvijas Satversmē un demokrātijas vērtībām tajā, turpinot par pašvaldības un sabiedrības līdzdalību, pilsoniskās sabiedrības organizēšanās formām un funkcijām, lai spēcinātu Latviju kā demokrātisku valsti. Tika ieskicēti izaicinājumi, procesi un piemēri, kas nozīmīgi Demokrātijas akadēmijas mācību studentiem, lai sekmētu teorētisko zināšanu un praktisko prasmju apguvi. Dalībniekiem bija iespēja iepazīt Norvēģijas pieredzi pašvaldību un iedzīvotāju sadarbībā, sasaistot to ar esošo situāciju un iespējām Latvijā, savukārt, lai iedziļinātos izaicinājumos un iespējās demokrātijas praksēs vietējā līmenī Latvijā, ar savu pieredzi vietas kā demokrātijas veidošanā dalījās Cēsu novada pārstāvji.
Ar priekšlasījumiem Demokrātijas akadēmijas mācību trešajā mācību dienā uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” direktore Lilita Seimuškāne, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare, GRID-Arendal fonda Norvēģijā eksperte Ieva Ručevska, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa, Cēsu Pluriversitātes dibinātājs, pilsētvides plānotājs un dizainers Jānis Ķīnasts, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns un Žaņa Lipkes memoriāla direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.
Iesākumā tika dots ieskats Latvijas Satversmē un demokrātijas vērtībām tajā, turpinot par pašvaldības un sabiedrības līdzdalību, pilsoniskās sabiedrības organizēšanās formām un funkcijām, lai spēcinātu Latviju kā demokrātisku valsti. Tika ieskicēti izaicinājumi, procesi un piemēri, kas nozīmīgi Demokrātijas akadēmijas mācību studentiem, lai sekmētu teorētisko zināšanu un praktisko prasmju apguvi. Dalībniekiem bija iespēja iepazīt Norvēģijas pieredzi pašvaldību un iedzīvotāju sadarbībā, sasaistot to ar esošo situāciju un iespējām Latvijā, savukārt, lai iedziļinātos izaicinājumos un iespējās demokrātijas praksēs vietējā līmenī Latvijā, ar savu pieredzi vietas kā demokrātijas veidošanā dalījās Cēsu novada pārstāvji.
Ar priekšlasījumiem Demokrātijas akadēmijas mācību trešajā mācību dienā uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” direktore Lilita Seimuškāne, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare, GRID-Arendal fonda Norvēģijā eksperte Ieva Ručevska, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa, Cēsu Pluriversitātes dibinātājs, pilsētvides plānotājs un dizainers Jānis Ķīnasts, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns un Žaņa Lipkes memoriāla direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.
2022.gads: Pilsētas vibrācijas. Valmiera.
alsts svētku nedēļā, no 17. līdz 20. novembrim, tieši šim notikumam iekārtotā pop-up mākslas telpā Georga Apiņa ielā 12 Valmierā būs skatāms un klausāms mākslas projekts “Pilsētas vibrācijas”. Tas ir Valmieras pilsētas ikdienas ritma tvērums telpiskā skaņā un fotogrāfijā. Mākslas projekta atklāšana norisināsies 17. novembrī plkst. 18.00. Telpa apmeklētājiem būs atvērta no plkst. 16.00 līdz 21.00. Ieeja bez maksas.
Projekta radošā komanda aicina ienākt, ieraudzīt un ieklausīties, kā skan viena parasta diena Valmierā. Valsts svētku noskaņās visu paaužu Valmieras novada iedzīvotāji un viesi ir aicināti pārdomāt, kas veido pilsētu, kas padara to dzīvu un dinamisku, kā skan un izskatās pilsēta laikā, kad tās iedzīvotāji dodas ikdienas gaitās vai atpūšas nakts mierā. Telpiskās skaņas pieredze būs intīms skaņas piedzīvojums, kas atklās pilsētu dažādās noskaņās, bet foto fiksācijas portretēs mirkļus no dinamiskās pilsētas ikdienas. Dinamiskās skaņas ainavās varēs sadzirdēt dažādos pilsētas ritmus un motīvus, kas veido pilsētas iedzīvotāju attiecības ar dabu, industriju un ikdienas dzīvi.
“Ikdienas gaitās mēs paskrienam garām pilsētas dzīves smalkākajām niansēm, kas rada bagātīgu un radošajai interpretācijai pateicīgu materiālu, kas šajā projektā veidojis bāzi mākslinieku jaunradei. Valsts svētki ir laiks, kad novērtēt mums apkārt esošo, ieraudzīt, sadzirdēt un sajust savu vietu, laiku un telpu, kam esam piederīgi un ko veidojam kopā,” stāsta projekta kuratore Elizabete Palasiosa.
Projekta idejas autori un realizētāji ir skaņas dizainers Pēteris Pāss, fotogrāfs Mareks Blūzmanis, producentes un idejas autores Elizabete Palasiosa un Marta Kontiņa (Story Hub).
Mākslas projekts “Pilsētas vibrācijas” ir iniciatīva, kas iezīmē jaunu Valmieras kultūras dzīves dimensiju un notikumu, kas drīzumā papildinās Valmieras kultūras norišu kalendāru – Valmieras Starptautisko multimediju festivālu. Vairāk informācija par projektu pieejama šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Valmieras novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2022” ietvaros. Projektu realizē biedrība “Talantu pilsēta” sadarbībā ar SIA “Story Hub”.
Informāciju sagatavoja: Elizabete Palasiosa, SIA “Story Hub” radošā producente
Projekta radošā komanda aicina ienākt, ieraudzīt un ieklausīties, kā skan viena parasta diena Valmierā. Valsts svētku noskaņās visu paaužu Valmieras novada iedzīvotāji un viesi ir aicināti pārdomāt, kas veido pilsētu, kas padara to dzīvu un dinamisku, kā skan un izskatās pilsēta laikā, kad tās iedzīvotāji dodas ikdienas gaitās vai atpūšas nakts mierā. Telpiskās skaņas pieredze būs intīms skaņas piedzīvojums, kas atklās pilsētu dažādās noskaņās, bet foto fiksācijas portretēs mirkļus no dinamiskās pilsētas ikdienas. Dinamiskās skaņas ainavās varēs sadzirdēt dažādos pilsētas ritmus un motīvus, kas veido pilsētas iedzīvotāju attiecības ar dabu, industriju un ikdienas dzīvi.
“Ikdienas gaitās mēs paskrienam garām pilsētas dzīves smalkākajām niansēm, kas rada bagātīgu un radošajai interpretācijai pateicīgu materiālu, kas šajā projektā veidojis bāzi mākslinieku jaunradei. Valsts svētki ir laiks, kad novērtēt mums apkārt esošo, ieraudzīt, sadzirdēt un sajust savu vietu, laiku un telpu, kam esam piederīgi un ko veidojam kopā,” stāsta projekta kuratore Elizabete Palasiosa.
Projekta idejas autori un realizētāji ir skaņas dizainers Pēteris Pāss, fotogrāfs Mareks Blūzmanis, producentes un idejas autores Elizabete Palasiosa un Marta Kontiņa (Story Hub).
Mākslas projekts “Pilsētas vibrācijas” ir iniciatīva, kas iezīmē jaunu Valmieras kultūras dzīves dimensiju un notikumu, kas drīzumā papildinās Valmieras kultūras norišu kalendāru – Valmieras Starptautisko multimediju festivālu. Vairāk informācija par projektu pieejama šeit.
Projektu finansiāli atbalsta Valmieras novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2022” ietvaros. Projektu realizē biedrība “Talantu pilsēta” sadarbībā ar SIA “Story Hub”.
Informāciju sagatavoja: Elizabete Palasiosa, SIA “Story Hub” radošā producente
|
|
|
2022.gads: Projekts “Mani trokšņi”. Valmiera.
2022.gada novembrī tika iekārtota pop-up mākslas telpa Valmierā, Georga Apiņa ielā 12, kas ļāva pieredzēt apmeklētājiem jaunu, neierastu un neparastu kultūrvietu, iezīmējot jaunu Valmieras kultūras dzīves dimensiju un notikumu, kas drīzumā papildinās kultūras norišu kalendāru – Valmieras Starptautisko multimediju festivālu.
Biedrība “Talantu pilsēta” sadarbībā ar SIA “Story Hub” radošo komandu realizēja projektu – multimediālu instalāciju “Pilsētas vibrācijas”.
“Pilsētas vibrācijas” – tas ir Valmieras pilsētas tvērums skaņā un fotogrāfijā. Valmieras novada iedzīvotāji un viesi tika aicināti pārdomāt, kas veido pilsētu, kas padara to dzīvu un dinamisku, kā skan un izskatās pilsēta laikā, kad tās iedzīvotāji dodas ikdienas gaitās vai atpūšas. Telpiskās skaņas pieredze bija intīms skaņas piedzīvojums, kas atklāja pilsētu dažādās noskaņās, foto fiksācijās portretējot mirkļus no dinamiskās pilsētas ikdienas. Dinamiskās skaņas ainavās varēja sadzirdēt dažādos pilsētas ritmus un motīvus, kas veidoja pilsētas iedzīvotāju attiecības ar dabu, industriju un ikdienas dzīvi.
Projekts “Mani trokšņi" realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valmieras novada pašvaldības finansiālo atbalstu.
Biedrība “Talantu pilsēta” sadarbībā ar SIA “Story Hub” radošo komandu realizēja projektu – multimediālu instalāciju “Pilsētas vibrācijas”.
“Pilsētas vibrācijas” – tas ir Valmieras pilsētas tvērums skaņā un fotogrāfijā. Valmieras novada iedzīvotāji un viesi tika aicināti pārdomāt, kas veido pilsētu, kas padara to dzīvu un dinamisku, kā skan un izskatās pilsēta laikā, kad tās iedzīvotāji dodas ikdienas gaitās vai atpūšas. Telpiskās skaņas pieredze bija intīms skaņas piedzīvojums, kas atklāja pilsētu dažādās noskaņās, foto fiksācijās portretējot mirkļus no dinamiskās pilsētas ikdienas. Dinamiskās skaņas ainavās varēja sadzirdēt dažādos pilsētas ritmus un motīvus, kas veidoja pilsētas iedzīvotāju attiecības ar dabu, industriju un ikdienas dzīvi.
Projekts “Mani trokšņi" realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valmieras novada pašvaldības finansiālo atbalstu.
2022.gads: Projekts Garkalnes bibliotekā "Saldumus vai izjokosim!"
Pasākums Saldumus vai izjokosim! notika Garkalnes bibliotekā (Vidzemes šoseja 33b, Garkalne, Garkalnes pagasts, Ropažu novads) Helovīnu dienas vakarā - pirmdienā - 31.10.2022. četras stundas no plkst 17:00-21:00 Pasākuma mērķauditorija – bērni un jaunieši. Pasākumā bija radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, kā arī gaismas un skaņas instalācijas visiem apmeklētājiem. Pasākuma apmeklējums bija negaidīti liels! Kopumā pasākumu apmeklēja ~530-550 dalībnieki! No tiem ~260 pieaugušie, ~55 jaunieši, ~220 bērni un ~5 seniori. Taču visvairāk pārsteidza fakts, ka uz pasākumu bija ieradušies ~80% Garkalnieši, bet ~20% apkārtējo ciematu un pilsētu iedzīvotāji: Rīga, Ulbroka, Langstiņi, Upesciems, Amatnieki, Skuķīši, Berģi, Baltezers, Bukulti, Baltezers, Ādaži, Carnikava, Vangaži, Gauja, Sigulda.
Radošajās darbnīcās pie katras aktivitātes tika piesaistīts dalībnieks, kurš pieskatīja un uzraudzīja aktivitātes norisi - palīgos bija 12 cilvēki. Kopumā bērni un jaunieši paši vai kopā ar pieaugušajiem varēja darboties daudz dažādās darbnīcās: Sevis apgleznošana, maisiņu apgleznošana, feiko konču darbnīca, ķirbju grebšanas un ķirbju masku darbnīca, kā arī darbojās šausmu kino un Spoku telts, kur ikviens varēja ieraudzīt un nobīties no spoka! Dalībnieki ieradās savās maskās un tērpos, taču arī uz vietas bija iespēja fotografēties foto stūrītī ar dažādiem aksesuāriem un lielo ķirbi! Dalībnieki varēja izbaudīt spocīgo atmosfēru bibliotēkas teritorijā, kur bija viņu atnestie un izgrebtie ķirbji, kas vēl nākamajā dienā tika izvietoti izstādē, un priecēja garāmgājējus, bet pēc tam tika noziedoti vietējā mini zoodārzā "Alpu zirgi" pretī Namdara darbnīcai. (jo Siguldas zoo piegādes brīdī nestrādāja.) Gaismu un skaņu instalācijas nodrošināja vietējā iedzīvotāja uzņēmums IK Expromt, kas jau iepriekšējos gadus piesaistīja vietējo iedzīvotāju uzmanību ar gaismu un skaņu noformējumu savā privātmājā. Tik koša un kolorīta bibliotēka vēl nebija izskatījusies nekad - ņirbošas gaismas, dūmaka un mūzika- skaņas, atskaņas balsis, kliedzieni, nopūtas - tas viss bija baudāms Helovīna vakara pasākumā! Pasākums tika realizēts projekta "Sabiedrība ar dvēseli 2022" konkursa ietvaros. Finansiālais atbalsts Ropažu novada dome. |
|
